Pēc minūtēm piecām jau esam klāt pie pazīstamās viesnīcas – Safari Hotel, lai dotos baudīt saunas prieciņus. Tas mums izmaksā 270NOK jeb 24LVL. Pulkstenis rāda gandrīz 10 no rīta. Viesnīcas darbinieki jau salikuši mums katram pa 2 baltiem dvieļiem. Kamēr Bizenajs un Vimba brauc uz veikalu pēc garšīgajām marinētajām Norvēģijas zivīm bundulī, es eju dušā. Kad šie atpakaļ, uz mašīnas saliekam žāvēties NBS gājiena sastaigātās drēbes. Spīd smuka saulīte un tajā un aizvējā pat ir silti. Lēnām nobriestam arī līdz saunai. Jāteic, saunas izmēri nav nekādi mazie tomēr – visai omulīgi tur varētu vienlaicīgi sēdēt cilvēki 10
Saunas vidū stāv apaļas formas veidojums ar karstiem akmeņiem. Saunā līdzi paņemam Latvijas Cēsu alu bundžās. Lai nu kā, mūsu nogurums ir tik sasodīti liels, ka neviļus pēc dažu minūšu uzturēšanās 81 grāda karstumā, sākam migt ciet un gandrīz krist nost no lāvas. Vēl papildinājumā ar alu, šie notikumi tikai pastiprinās. Nolemjam, ka gulēt tomēr nevajadzētu un mūsu sarunas nez kādēļ ievirzās izglītības gultnē. Pa vidu kur nu kurais ejam vēsināties – cits aukstā dušā, cits ārā. Un to saunas labumu ķermenim jūt jau uzreiz – kāju muskuļi atslābst, visnotaļ patīkami. Man vēl nepietiek ar savām traumētajām, tulznainajām pēdām – vienā no reizēm, kad no dušas eju ārā pavisam, aizmirstu un nepamanu, ka tur tak vēl ir stikla durvis un ietriecos tajās ar galvu. Viss kārtībā!!
Liekas, ka saunā ieejam tikai kādas trīs reizes, jo nogurums ir pārlieku liels un kļūst bīstami tur uzturēties, jo konkrēti un acumirklīgi miegam ciet. Pēc saunas nekur nesteidzamies, Bizenajs iedala savus foršos plāksterus, ar kuriem atkal var nolīmēt pēdas. Pēc saunas saskaitu, ka manas abas pēdas kopā rotā 15 tulznas! Super! Visu saunas priekštelpu esam piemētājuši ar mantām un tā nu lēnītēm ģērbjamies. Ik pa laikam vēl vienos dvieļos skraidām ārā no saunas telpām, tādējādi izraisot pārsteigumu pārējo apkārtesošo cilvēku acīs. Šie laikam nav pieraduši, ka tur var steberēt apkārt vienos dvielīšos.
Pēc izkarsēšanās ir patīkami uzvilkt tīras drēbes un arī prom braukt vēl negribas. Turpat uz ūdens baļļas [tās, kuru apakšā var sildīt un tad, kad riņķī apkārt ir sniegs, var smuki sēdēt un sildīties] sarīkojam pikniku. Ēdam pārtiku, dzeram alu un pusguļus sildāmies saulītē. Patiesībā tur ir TIK labi, ka var aizmigt uzreiz – saulīte silda, apkārt mieriņš… Interesanti, ka mūsu visu gaita ir krasi mainījusies – pa pusei klibojam, kājas neliekam taisni, uz ko man Vimba nemitīgi atkārto Iztaisno kāju! Bet tas ir pārāk grūti..
Tad nu beidzot izdomājam braukt kaut ko ieēst un doties gulēt. Braucam atpakaļ uz iemīļoto Mehamnas lidostas klajumu, kur slienam telti. Apēdam marinēto zivju trauku ar Latvijas maizi, iedzeram vitamīnus un dodamies šņākt. Pulkstenis rāda nedaudz pēc 14 pēc Latvijas laika. Šīs piecas stundas man ir pagājušas tādā kā perfektā noguruma apātijā, bet tajā pašā laikā es jūtu, ka mans gars ir kļuvis možāks. Un ar visu to gulēt aiziešanu divos dienā, es nevaru aizmigt – mostos augšā gan četros, gan sešos, bet pēc tam par laimi vairs ne.
